Grūtības rodas dažādu sarežģītu lingvistisku iemeslu dēļ, sākot no mēles un rīkles mehānikas un beidzot ar vienkāršākiem izskaidrojumiem, piemēram, patskaņu, līdzskaņu vai zilbju secību. Neatkarīgi no iemesla cilvēks, kas brīvi pārvalda attiecīgo valodu, uzreiz spēj noteikt, vai otram tā ir dzimtā valoda vai svešvaloda.
Piemēram, cabeleireiro ir portugāļu vārds, kas apzīmē sieviešu vai vīriešu frizieri. To grūti izrunāt tāpēc, ka zilbes lei un rei, ko izrunā ļoti līdzīgi, šajā vārdā seko viena otrai. Vārdā następstw, kas poliski nozīmē „sekas”, ir četri līdzskaņi pēc kārtas, tāpēc šī vārda izruna ir mazliet jāpatrenē.
Serrurerie, franču valodā „atslēdznieks”, ir grūts vārds, un pat cilvēkiem ar samērā trenētu izrunu pie tā jāpiedomā.
Citi vārdi var būt ļoti gari un izrunājot tie jādala daļās, piemēram, Fünfhundertfünfundfünfünfzig, kas vācu valodā nozīmē skaitli 555.
Vārds chiacchierare, itāliski „tērzēt”, var šķist izrunājams tāpat, kā tiek rakstīts, tomēr šī vārda izruna ir sarežģīta atkārtotā burta c un burtu savienojuma ch dēļ.
Tie ir tikai daži piemēri no mūsu brīnišķi daudzveidīgā kontinenta daudzo valodu interesantā un intrigējošā piedāvājuma.
