Poliglotu laikmetam sākoties
„Apgūt vairākas valodas ir vieglāk, nekā jūs domājat,” raksta Nīls Madens (Neil Madden)
Ja kāds jums teiktu: „Flisni me mua,”– vai jūs zinātu, ko tas nozīmē vai kurā valodā tas teikts? Eiropas valodu mantojums ir skaitliski liels un daudzveidīgs – aptuveni 225 vietējās valodas. Tas ir fakts, kas jāsvin. Taču cik prasmīgi eiropieši ir savu tuvāko (un ne tik tuvo) kaimiņu valodu apguvē? Daudzi eiropieši varētu domāt, ka būt vienvalodīgam ir norma. Tomēr puse līdz divām trešdaļām pasaules iedzīvotāju ir zināmā mērā divvalodīgi, pietiekami liels skaits ir daudzvalodīgo. Tas nozīmē, ka viņi kādā no valodas prasmju līmeņiem prot vairākas valodas (tā var būt valodas sapratne un/vai rakstītprasme, un/vai runātprasme, un/vai lasītprasme).
Daudzvalodība (plurilingvisms) ir daudz ierastāks sabiedrības stāvoklis nekā vienvalodība (monolingvisms). Ir miljoniem cilvēku, kas domā, ka viņi nezina nevienu citu kā tikai savu dzimto valodu, lai gan pat daudzi no viņiem kādā noteiktā līmenī prot vēl kādu valodu. Jāatzīst, mūsdienās ir daudz vairāk iespēju mācīties valodas, nekā tas bijis jebkad agrāk.
Lai uzsvērtu valodu apguves vērtību, Eiropas Padome ieviesa Eiropas Valodu dienu (EVD), kas katru gadu tiek svinēta 26. septembrī. EVD pamatideja ir veicināt daudzvalodību. Tas nav nekas jauns, nedz arī nesaprotams. Tā ir ikdiena daudzām tautām Āfrikā un Āzijā un norma daļā Eiropas, īpaši Beniluksa un Skandināvijas, kā arī Vidusjūras valstīs. Un tas nebūt nenozīmē iebiedēt cilvēkus ar domu, ka valoda jāapgūst augstākajā valodas prasmes jeb dzimtās valodas runātāja līmenī. Valodu apguves mērķis ir spēt saprasties un tikt saprastam, ievērojot katra paša vajadzības un vēlmes. Angļu valodas starptautiskā izplatība šķiet nenovēršama, un pētījumi rāda, ka angļu valodas apguve kādā noteiktā prasmju līmenī ir lielākās daļas valodas apguvēju prioritāte (katrs trešais respondents apgalvo, ka spēj tajā sazināties, liecina Eirobarometra dati).
Tomēr, tiklīdz šis mērķis ir sasniegts, nav nekāda iemesla apstāties. Arī daudzas citas valodas ir vērtīgs instruments, kas ļauj iegūt visu iespējamo no dzīves piedāvātās pieredzes (vienalga, vai tas būtu saistībā ar darbu vai ceļojumu). Viens no globalizētās pasaules ironiskajiem apstākļiem ir tas, ka angļu valodas vērtība varētu tieši mazināties. Arvien lielākam skaitam cilvēku kļūstot par mūsdienu „lingua franca” lietpratējiem, palielināsies nozīme prasmei runāt vēl citās valodās. Darba un izglītības jomā cilvēkiem ar angļu kā dzimtās valodas runātājiem būs jāsacenšas ar kandidātiem, kuri paralēli dzimtajai valodai pratīs angļu valodu un arvien biežāk noteiktā prasmju līmenī būs apguvuši arī trešo un ceturto valodu. Valodu prasme sniedz ne tikai ekonomisku ieguvumu. Tā iedrošina mūs būt atvērtākiem pret citām kultūrām, sekmē garīgo elastību, ļaujot mums izmantot dažādas pašizpausmes sistēmas. Nevajadzētu novērtēt pārāk zemu vērtības, ko sniedz valodu apguve, kas palīdz iepazīt citu valstu iedzīvotājus, kultūru un tradīcijas. Cilvēki, kas spēj sazināties ar citu kultūru pārstāvjiem, parasti ir iecietīgāki. Jāatceras, ka prast tikai vienu valodu nozīmē būt atkarīgam no citu cilvēku valodu prasmēm un viņu labās gribas palīdzēt. Mācīties un izmantot citas valodas – tas ir vairāk, nekā tikai iegūt noderīgu prasmi. Tas ir arī veids, kā apliecinām cieņpilnu attieksmi pret citu cilvēku identitāti un kultūru, iecietību pret daudzveidību.
Eiropas Padome pirmie ieviesa sistēmu, kas ļauj cilvēkiem pašiem noteikt svešvalodu prasmes līmeni. Eiropas Valodu portfeļa (EVP) projekta mērķis ir rosināt studentus paplašināt valodu prasmes (dažādos līmeņos un valoddarbības veidos), apkopot jau iegūtās prasmes un sasniegumus, uzskaitot to vienā dokumentā. Šo informāciju var izmantot, piemēram, plānojot apgūt augstāku valodas prasmes līmeni vai meklējot darbu savā valstī vai citur. EVP valodu apguvējiem ļauj novērtēt savas prasmes (valodas sapratni jeb klausīties prasmi, lasītprasmi, runātprasmi un rakstītprasmi), ievērojot Eiropā pieņemto sešu valodas prasmju līmeņu sistēmu. Šo sistēmu izmanto arī nozīmīgākās valodas prasmju pārbaudes institūcijas Eiropā – gan EP dalībvalstīs, gan ES. Tā ir daļa no Europass dokumentiem, kuri īpaši izveidoti, lai indivīda prasmes padarītu salīdzināmas visās dalībvalstīs un lai prasmju vērtēšanas kritēriji būtu viegli saprotami un visiem pieejami. Viens no Eiropas Valodu dienas centrālajiem vadmotīviem ir valodu apguve kā process mūža garumā. Pieaugušie nereti apgalvo, ja nav iespēju (vai tās apzināti nav izmantotas) apgūt jaunu valodu formālās izglītības ieguves laikā,– pēc tam ir par vēlu to darīt. Tā nav taisnība. Eiropā ir pieejamas dažādas programmas, nodarbības (no grāmatām līdz CD-ROM) un ir izstrādātas metodes valodu prasmju pilnveidei un apguvei. Bieži vien trūkst tieši motivācijas, lai pārvarētu t.s. svešvalodu apguves bailes. Daudzi cilvēki pilnveido valodu prasmes un zināšanas pēc skolas vai augstskolas beigšanas. Tajā nav nekā pārsteidzoša – valodu mācīšanās skolā bieži tiek uzskatīta par pienākumu, nevis iespēju. Tikai tad, kad sākam izzināt ārpasauli strādājot vai atpūšoties, mēs apzināmies svešvalodu vērtību. Uzmundrina fakts, ka katras nākamās valodas apguve padodas vieglāk. Tiklīdz esat tikuši pāri pirmajām grūtībām un vēlaties izmēģināt ungāru valodu vai Kantonā runāto dialektu, dariet to!
Ja vēlaties pilnveidot savas valodu prasmes vai uzzināt vairāk par Eiropas Valodu dienu, šajās tiešsaistes lapās ir noderīga informācija:
Jāpiebilst, ka pirmajā rindkopā minēta frāze albāņu valodā, kas nozīmē „Runā ar mani!”.
Nīls Madens (Neil Madden), ārštata žurnālists, Strasbūra